Kollija suņu šķirne radās Skotijā, lielākoties augstienes reģionā, bet arī audzēta Skotijas zemienēs un Ziemeļanglijā, kur to galvenokārt izmantoja kā ganu suni. Viņa ir jūtīga un inteliģenta, pazīstama ar savu nenogurstošo lojalitāti un pārsteidzošo spēju paredzēt sava īpašnieka vajadzības. Viņa ir lielisks ģimenes biedrs un joprojām ir spējīga, ganāmpulka suns.
Lielums
Tēviņi ir 61 līdz 66 cm lieli; mātītes ir 56 līdz 61 centimetru liela. Kolliji sver no 23 līdz 31 kilogramam.
Raksturs
Kolliji ir mīļi, draudzīgi un maigi dzīvnieki. Viņa ir ģimenes suns un patīk piedalīties sadzīves aktivitātēs. Īpaši mīl bērnus.Viņai patīk spēlēties un sargāt tos.
Ja šīs rakstura īpašības nav pietiekami pozitīvas jums, kollijs to papildina ar savu inteliģenci un lojalitāti. Šis suns ir gudrs un mācās ātri.
Un viņas ziedošanās citiem? Viņa, iespējams, peldētu cauri haizivju pilnai upei, lai izglābtu savu īpašnieku (tāpat kā Lesija).
Temperamentu ietekmē vairāki faktori, tostarp iedzimtība, apmācība, un socializācija. Kucēni ar patīkamu temperamentu ir ziņkāri un rotaļīgi, gatavi tuvoties cilvēkiem un ļaut sevi turēt rokās. Izvēlieties vidējā ceļa kucēnu, nevis to, kurš kož saviem brāļiem un māsām vai tos, kuri slēpjas stūrī.
Vienmēr, centieties satikt vismaz vienu no vecākiem — parasti māte ir tā, kura ir pieejama — lai nodrošinātu, ka viņiem ir patīkams temperaments ar kuru jūs esat apmierināti. Satikšanās ar brāļiem, māsām vai citiem vecāku radiniekiem arī ir noderīgi, lai novērtētu, kāds būs kucēns, kad viņš pieaugs.
Tāpat kā ikvienam sunim, kolijiem ir nepieciešama socializācija – iepazīstināšana ar cilvēkiem, vietām, skaņām un pieredzi – agrīnā vecumā. Socializācija palīdz nodrošināt, ka jūsu kolija kucēns izaug par lielisku suni.
Aprūpe
Koliji var dzīvot komfortabli pilsētā vai laukos, kamēr viņiem ir pietiekami daudz fizisko aktivitāšu. Pietiks ar mundru pastaigu vienreiz dienā un rotaļu pagalmā. Galvenokārt viņa vēlas būt kopā ar savu ģimeni, tāpēc viņa nav piemērota dzīvei dārzā.
Ja tiek atstāta viena uz ilgu laiku, viņa mēdz pārmērīgi riet. Kaut arī riešana ir normāla parādība šai sugai – tas ir veids kā viņa brīdināja ganus par vilkiem – viņa daudz sāks riet, ja jutīsies garlaikota, vientuļa vai citādi neapmierināta. Pārmērīgu riešanu var novērst, ļaujot kolijam iesaistīties visās ģimenes aktivitātēs un uzturot viņas prātu aktīvu ar pastāvīgām paklausības apmācībām vai sporta aktivitātēm.
Kolija apmācīšana ir vienkārša, bet — tāpat kā jebkurš cits suns — viņai nepieciešams socializēties agrīnā vecumā, lai viņa nekļūtu kautrīga. Viņa arī gūst labumu no paklausības apmācībām; komandai “klusu” jābūt katra kolija apmācības programmas sastāvdaļai.
Barošana
Ieteicamā dienas deva: Divas līdz trīs bļodas augstas kvalitātes sausās barības dienā, kas sadalīta divās ēdienreizēs.
Kažoka krāsa un kopšana
Kolijam ir divi kažoku veidi: Garspalvainais un īsspalvainais. Garspalvainajam kolijam ir bagātīga, gara ārējā spalva, kura ir skarba pret pieskārienu, un mīksta, pūkaina pavilna, kas ir tik bieza, ka ir grūti saredzēt ādu, kad pašķir spalvu. Īsspalvainajam kolijam ir īss, blīvs, plakans ārējais kažoks ar biezu pavilnu. Abas šķirnes met spalvu līdzīgi.
Koliji ir četrās krāsās: tumši (iedomājieties par Lesiju), trīskrāsaini (melns ar baltiem zīmējumiem un iedeguma toni), zilā merle (sudrabaini zila un melna), un balta (pārsvarā balta ar zīmējumiem).
Kolijam nepieciešamais kopšanas laiks ir atkarīgs no šķirnes. Kopumā, kolijs ir tīrs suns ar minimālu suņa smaku. Garajam, biezajam garsspalvainā kolija kažokam nepieciešama rūpīga ķemmēšana divreiz nedēļā (pat biežāk, lai saglabātu viņas izskatu kā Lesijai). Īsspalvainajam kolijam ir pietiekami ķemmēt viņu reizi nedēļā.
Mazgāšanās pēc vajadzības, parasti ik pēc sešām līdz astoņām nedēļām. Daudzi saimnieki izvēlas samaksāt profesionālam kopējam, lai izķemmē un nomazgā koliju, it īpaši garsspalvaino šķirni, jo kažoks ir tik biezs. Jaunie īpašnieki var saskatīt ķemmēšanas procesu kā sarežģītu procesu, lai gan ar praksi un instrukcijām no koliju audzētāja vai kvalificēta suņu audzētāja, var atturēt jūs no šī darba bīšanās.
Kolija nagus jāapgriež vienreiz mēnesī, un vienreiz nedēļā jāpārbauda ausis vai nav netīrumu, apsārtuma vai sliktas smaržas, kas var norādīt uz infekciju. Kā arī, katru nedēļu tīriet ausis ar kokvilnas bumbu, kas ir iemērkta ar maigu, pH balansētu ausu tīrāmo, lai izvairītos no problēmām.
Tīriet sava kolija zobus vismaz divas vai trīs reizes nedēļā, lai novērstu zobakmens uzkrāšanos un tajā esošās baktērijas. Ikdienas tīrīšana ir pat labāka, ja vēlaties novērst smaganu slimības un sliktu elpu.
Sāciet pieradināt savu koliju pie zobu tīrīšanas un pārbaudēm, kad viņš vēl ir kucēns. Bieži aprūpējiet viņa ķepas – suņi ir jūtīgi, kad tiek aiztiktas viņu ķepas – un apskatiet viņa mutes iekšpusi. Padariet kopšanu par pozitīvu pieredzi, kas ir piepildīta ar slavēšanu un atlīdzību, un jūs nodrošināsiet stingru pamatu, vieglai veterinārā apskatei un citām aprūpēm, kad viņš būs izaudzis.
Kad apkopsiet viņu, pārbaudiet pret čūlām, izsitumiem vai infekcijas pazīmēm, kā piemēram, apsārtums, jūtīgums vai iekaisums uz ādas, degunā, mutē vai acīs un uz kājām. Acīm jābūt skaidrām bez apsārtuma vai izdalījumiem. Jūsu uzmanīgās iknedēļas pārbaudes palīdzēs ātri novērst iespējamas veselības problēmas
Bērni un citi mājdzīvnieki
Rotaļīgais kolijs ir pazīstams ar savu mīlestību pret bērniem, pat tiem, ar kuriem viņa netika audzināta kopā. Viņa aizstāv bērnus savā ģimenē, vērojot viņus un pieskatot viņus, tāpat kā Lesija to darīja ar Timmiju.
Tāpat kā ar visām šķirnēm, jums vienmēr vajadzētu mācīt bērniem kā tuvoties un pieskarties suņiem, un vienmēr pieskatīt jebkāda veida sadarbību starp suni un maziem bērniem, lai novērstu košanu, vai auss vai astes raušanu no abām pusēm. Māciet savu bērnu nekad netuvoties nevienam suni, kad viņš ēd vai guļ vai mēģina atņemt sunim tā barību. Neviens suns, lai arī cik draudzīgs nebūtu, nekad nedrīkst atstāt bez uzraudzības ar bērnu.
Koliji arī aizsargā un ir jauki pret citiem mājdzīvniekiem savā ģimenē. Viņa ir sirsnīga, jauka aizbildne, kura ar prieku pieskatīs trušu mazuļus, mājdzīvniekus vai kazas.
