Nākamreiz, kad tu uzrunāsi savu mīluli, tu visdrīzāk apdomāsi vārdus, ko tam teikt. „Tas, ko mēs sakām un kā sakām, ietekmē suņus”, vēsta Attila Andiks, Etvoša Loranda Universitātes pētnieks. Dr. Andiks, kas pēta cilvēku un suņu valodu un uzvedību, kopā ar Adamu Miklosi un daudziem citiem kolēģiem, jaunākajā pētījumā ziņoja, ka dažādas suņa smadzeņu daļas reaģē uz vārda nozīmi un to, kā vārds tiek pateikts, tāpat kā to dara cilvēka smadzenes.
Tāpat kā cilvēku smadzenes, arī suņu smadzeņu kreisās puslodes daļas reaģē uz vārdu nozīmi un labās puslodes daļas reaģē uz intonāciju – skaņas emocionālo saturu. Pat tikai viens pozitīvs pateikts vārds liek suņa smadzenēm izgaismoties.
Eksperiments kā tāds ir liels sasniegums. Dr. Andiks un viņa kolēģi trenēja suņus, lai tie kāptu magnētiskās rezonanses attēlošanas mašīnā, un gulētu sasaitēti, kamēr mašīna nolasīja to smadzeņu aktivitāti.
Treneris izteica vārdus ungāru valodā – vispārzināmas uzslavas, kuras izmanto suņu saimnieki, piemēram, „labs suns” un „super”. Treneris arī izteica neitrālus vārdus kā „tomēr” un „taču”. Gan uzslavas, gan neitrāli vārdi tika izteikti pozitīvā un neitrālā tonī. Pozitīvi vārdi, kas tika izteikti pozitīvā tonī, izraisīja stipru smadzeņu aktivitāti. Visas pārējās darbības izraisīja ievērojami mazāku aktivitāti. „Labs suns”, izteikts neitrālā tonī un „tomēr” pateikts pozitīvā vai neitrālā tonī izraisīja tādu vienlīdzīgu aktivitāti.
Ko tas viss nozīmē? Dr. Andiks norāda, ka suņi pievērš uzmanību vārdiem un to nozīmei, un tas pats būtu jādara arī suņa saimniekam. Tas nenozīmē, ka suns neluncinās asti un neizskatīsies laimīgs, kad tu teiksi „tu smirdīgais mošķi” laimīgā balsī. Taču suns novēro tavu ķermeņa valodu un tavas acis, un sāks uztvert vārdu savienojumu „smirdīgais mošķis” kā uzslavu.
Valodas evolūcijas ziņā šie rezultāti norāda uz to, ka nozīmes un emociju apstrādes kapacitāte dažādās smadzeņu daļās nav tikai cilvēkiem raksturīga. Šī spēja ir bijusi attīstījusies ne-primātos ilgu laiku pirms cilvēki iemācījās runāt.
Braiens Hers, Djūka Universitātes evolucionārais antropologs, kurš nebija iesaistīts dotajā pētījumā, atzīmējis, ka eksperiments ticis paveikts ļoti labi, un piebildis, ka labās un kreisās smadzeņu puslodes specializācija informācijas apstrādē ir sākusi attīstīties ilgu laiku pirms cilvēku valodas. Taču, viņš saka, ka tas ir iespējams, ka suņi ir neatkarīgi attīstījuši līdzīgu smadzeņu organizāciju.
Dr. Hers, kurš pēta gan suņus, gan primātus, un specializējas kognitīvajā neirozinātnē un evolūcijā, arī izcēla to, ka suņi jebkurā momentā varēja pamest eksperimentu. Viņš rakstīja e-pasta vēstulē: „Suņi bija brīvprātīgie”. Primāti, savukārt, nevar tikt trenēti, lai izietu magnētiskās rezonanses attēlošanas skenēšanu labprātīgi.
