Mēs varam justies bezpalīdzīgi, ja redzam ievainotu vai nomocītu dzīvnieku, it īpaši, ja tas ir mūsu mājdzīvnieks. Ievainots dzīvnieks var būt nobijies, sāpināts un apjucis, tāpēc ir svarīgi rīkoties atbilstoši situācijai, lai nodrošinātu tam savlaicīgu veterinārārsta palīdzību.
Dr. Medora Pašmakova, Teksasas A&M Veterinārās Medicīnas un Biomedicīnas zinātnes koledžas profesore, piedāvājusi ieskatu tajā, kā rīkoties, ja tavs mājdzīvnieks ir ievainots.
„Cilvēkiem jāuzmanās no dzīvnieka kodumiem, pat tad, ja dzīvnieks to iepriekš nav darījis. Viņi tā var rīkoties, ja ir ievainoti,” viņa teica. „Tas nozīmē, ka dzīvnieku nepieciešams imobilizēt, līdz to varēs nogādāt pie veterināra. Izmanto uzpurni, kas pasargās no turpmākiem košanas mēģinājumiem, kamēr suns tiek transportēts uz veterināro klīniku.”
Dažreiz suns var būt sāpēs it kā bez jebkādiem redzamiem iemesliem. Šādā gadījumā Pašmakova rekomendē meklēt iekšēju sāpju iemeslus, tādus kā vēdera sāpes. „Dzīvnieki var būt sāpēs, kad tie sargā kādu noteiktu ķermeņa daļu, neļaujot citiem tai pieskarties,” norāda profesore. „Vēdera sāpes, piemēram, var rosināt dzīvnieku nostāties tādā kā lūgšanu pozīcijā, ar priekškājām uz leju un pakaļkājām uz augšu. Suņi bieži vien arī izrādīs savas sāpes ar skaņām, izvairīsies no pieskārieniem, tiem būs paātrināts pulss vai elpošanas ritms, vai tie slēpsies no saimnieka.”
Ārkārtas gadījumos, piemēram, ja suni notriec mašīna, dzīvnieks stipri asiņos. Šādās kritiskās situācijās ir svarīgi rīkoties ātri, lai mazinātu asins izplūdumu.
„Tāpat kā cilvēkam, arī sunim var uzlikt žņaugu ievainotajam loceklim, ja tas asiņo, lai palēninātu asins plūsmu,” iesaka Pašmakova. „Ir svarīgi, lai asins plūsma netiktu apturēta pavisam. Vēl laba ideja ir izmantot dvieli, ar kuru piespiest pie asiņojošās vietas, kamēr dzīvnieks nokļūst pie vetārsta.”
Protams, neviens dzīvnieka saimnieks nevēlas pat iedomāties par iespēju steigties uz veterināro klīniku traģiska negadījuma dēļ, taču ir vērts būt tam sagatavotam. Viens no labākajiem veidiem, kā būt sagatavotam, ir izveidot un uzturēt stipras un uzticības pilnas attiecības ar dzīvnieka vetārstu.
„Daudziem vetārstiem ir ārkārtas tālruņa līnija, kas pāradresē ārpus darba laika zvanus vietējai klīnikai, kas strādā 24/7,” vēsta Pašmakova. „Daudzi vietējie vetārsti apmeklē pacientus arī pēc darba laika, ja ir ārkārtas gadījums. Tāpēc ir nepieciešams izveidot labas attiecības ar ārstu, kā arī uzreiz noskaidrot, kā ārsts vēlētos, lai saimnieks rīkojas ārkārtas gadījumos.”
Vēl viena laba ideja ir izveidot dzīvniekam paredzētu aptieciņu. Tajā var iekļaut pārsējus, uzpurni, šinas un dažādus būtiskākos piederumus, kas noderēs, transportējot dzīvnieku pie veterināra negadījumu reizēs. Šādu aptieciņu tu vari izveidot pats, vai iegādāties jau gatavu internetā.
Suņu īpašnieki nekad negribētu redzēt savu četrkājaino draugu ievainotu, bet dažreiz negadījumi ir neizbēgami. Labu attiecību uzturēšana ar veterinārārstu un svarīgu telefona numuru turēšana pa rokai var radīt lielu atšķirību gadījumā, ja notiek šāds negadījums.
